5 mīti par gaļu

Lai gan ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā par modes lietu ir kļuvusi atteikšanās no gaļas lietošanas uzturā, gaļa un tās produkti joprojām ir viens no iecienītākajiem ēdieniem.

1. mīts: neēdot gaļu, var veiksmīgi notievēt.

Tas tiešām ir mīts, ka, ēdot gaļu, var uzbaroties. Runājot par gaļu, būtu jānodala liesa gaļa no gaļas izstrādājumiem, kas bieži vien ir trekni un ar lielu sāls daudzumu. Neviena diēta neaizliedz liesas gaļas lietošanu uzturā, jo liesa gaļa ir viens no vissātīgākajiem produktiem ar nelielu kaloriju daudzumu. 200 gramos gaļas, kas ir normāla ēdienreizes porcija, ir 200 kaloriju - tikpat, cik vienā ābolā. Cik ābolu mum sbūtu jāapēd, lai justos paēduši?

2. mīts: uzņemt nepieciešamos vitamīnus varam citos veidos, neēdot gaļu.

Visvairak gaļā ir jāuzteic dzelzs, jo ta dzelzs, kas ir citos produktos, piemēram, spinātos un bietēs, organismā uzs ucas lēnāk, nekā lietojot gaļu. Īpaši bagātīgs dzelzs klāsts ir gaļas subproduktos, piemēram, cūku aknas ir 1. vietā pēc dzelzs sastāva: 100 gramos aknu ir 15 miligramu dzelzs, savukārt gaļā tie ir tikai 3 miligramu.

3. mīts: labāk ēst putnu gaļu, tā ir liesāka.

Es esmu par dažādību, ir jāēd visu veidu gaļa. Visu laiku ēst vistas fileju taču būtu garlaicīgi. Ir ēdieni, kuriem piestāv konkrēts gaļas veids, piemēram, plovam labāk derēs jēra gaļa, skābu kāpostu zupai - cūkgaļa.

4. mīts: ziemeļniekiem gēnos ielikts, ka jāēd gaļa, dienvidniekiem - augļi un dārzeņi.

Tam savā ziņā var piekrist, jo mūsu klimatiskie apstākļi nosaka ēšanas paradumus: diez vai visu gadu mums gribētos ēst auksto zupu vai aukstos salātus. Karsts gaļas ēdiens, sevišķi ziemā, lieti noder ne tikai, lai sātīgi paēstu, bet arī, lai sasildītos.

5. mīts: gaļas gabalam ēdienreizē jābūt kārts lielumā.

Mēdz teikt, ka optimāls gaļas gabals ēdienreizei ir tik liels kā plaukstas pamatne, tāpēc var piekrist šim mītam. Lai latvieši piedod, jo ir iecienījuši karbonādes (pat poda vāka izmērā), bet es pret tām izturos skeptiski. Līdz papīra biezumam izdauzīts gaļas gabals, kas cepts eļļā mīklas un olas apvalkā, kad vairs pat gaļas garšu nejūt. Tā vieta es labāk paņemu karbonādes gabalu, sadurstu ar ķiploku, ierīvēju nedaudz ar sinepēm un medu, ietinu follojā un izcepu cepeškrāsnī. Šāds gaļas gabals, savā sulā cepies, ir gards, to var griezt šķēlēs un ēst arī aukstu.